@visi

Jums ir septiņi gadi. Pasaule ir pilna ar smiekliem, sapņiem un mātes mīlestības siltumu, kad jūs palīdzat viņai gatavoties Lieldienām. Bet vienā nakts laikā viss mainās. Jūs pamodāties ar sāpēm, jūsu kājas ir pietūkušas, un jūs nespējat stāvēt. Pēkšņi jūsu bērnība ir nozagta, un tās vietā ir ienācis bailes un apjukums.

Šis ir Marijas stāsts.

Tas, kas sākās kā priecīgas brīvdienas, pārvērtās par murgu. Marijas jauno ķermeni izpostīja reta, agresīva reimatisma forma. Slimnīcas sienas kļuva par viņas pasauli. Dienas saplūda nedēļās, nedēļas – mēnešos, mēneši – gados. Vietā rotaļu laukumiem un draugiem Marija pazina tikai adatas, analīzes un slimnīcas gultu aukstu sterilitāti.

14 gadu vecumā viņa bija pilnībā gultas režīmā — nespējīga staigāt, nespējīga pati ēst, nespējīga pat sajust savu ķermeni. Viņas gars, kas reiz bija tik gaišs, mirgoja bezgalīgas sāpes tumsā.

Ārsti zaudēja cerību. Viņi teica vecākiem, lai ved meitu mājās — lai nodrošinātu viņai komfortu un atvadītos. Iedomājieties mātes un tēva sirdssāpes, kad viņiem nākas pieņemt, ka viņu bērns varbūt nepārdzīvos. Iedomājieties Mariju, kura dzird čukstus: „Mēs vairs neko nevaram darīt,” un jūt, kā viņas dzīve izslīd, pirms tā pat ir sākusies.

Tad parādījās cerības stariņš. Tālā slimnīca, kurā strādāja ārsti, kas apmācīti jaunākajās ārstēšanas metodēs, piedāvāja pēdējo iespēju. Marijas vecāki riskēja ar visu, lai viņu tur nogādātu. Pret visām varbūtībām Marija atvēra acis — dzīva, bet uz visiem laikiem mainīta.

Ceļš uz atveseļošanos bija garš un nežēlīgs. Par katru mazāko uzlabojumu nācās maksāt ar sāpēm un asarām. Bet Marija cīnījās. Viņa cīnījās par katru kustību, katru elpas vilcienu, katru dzīves mirkli.

Šodien Marijai ir 37 gadi. Viņa staigā, bet katrs solis ir cīņa. Vienkāršākās lietas — stāvēšana, ēšana, apģērbšanās — ir ikdienas izaicinājumi. Ārstēšanas metodes, kas ļauj viņai kustēties, ir dārgas un nebeidzamas. Un tagad, sirdssāpīgi, Marija šo cīņu veic viena pati. Abi viņas vecāki — viņas vienīgā ģimene — ir aizgājuši.

Viņai vairs nav neviena, uz ko paļauties. Neviena, kas turētu viņai roku sāpju brīžos. Neviena, kas palīdzētu viņai uzņemties smago medicīnisko rēķinu un vientulības nastu.

Marijas stāsts varētu beigties šeit — klusumā, cīņā, vientulībā. Bet tam nav jābūt tā. Jūs varat būt brīnums, kas Marijai tagad ir nepieciešams.

• Jūsu ziedojums var segt ārstēšanas izmaksas, kas ļaus viņai izvairīties no ratiņkrēsla.
• Tava laipnība var palīdzēt viņai saglabāt neatkarību un cieņu.
• Tavs atbalsts var atgādināt Marijai, ka viņa nav viena, ka viņas dzīve ir svarīga, ka viņas cīņa nav veltīga.

Iedomājieties Marijas atvieglojumu, kad viņa uzzina, ka svešinieki par viņu rūpējas. Iedomājieties viņas smaidu, zinot, ka viņa var turpināt staigāt, dzīvot un cīnīties — pateicoties jums. Katrs eiro, katrs dolārs, katrs laipnības žests viņu tuvinā vienu soli tuvāk cerībai.

Lūdzu, neizlaidi garām. Neļauj Marijas ceļojumam beigties šeit. Esi iemesls, kāpēc viņa spers nākamo soli. Esi brīnums, uz kuru viņa ir gaidījusi.

Ziedo tagad. Dalies ar viņas stāstu. Dod Marijai iespēju turpināt cīnīties, turpināt dzīvot, turpināt cerēt.

Tava līdzjūtība šodien var kļūt par pamatu Marijas rītdienai.

Parādīsim Marijai, ka viņa nav viena. Palīdzēsim viņai doties pretim gaišākai nākotnei — kopā.

E-pasts:

[email protected]

Ziedo tagad un kļūsti par daļu no Marijas brīnuma.

Katrs solis ir svarīgs.

Katra sirds ir svarīga