Es atvainojos, ka traucēju jums un ka rakstu cilvēkiem, kurus man nav prieka satikt klātienē, bet esmu nonācis tik sarežģītā situācijā, ka neredzu citu izeju. Es esmu cilvēks, kurš vienmēr ir cīnījies ar cieņu, nekad nav lūdzis. Tomēr šodien man nākas lūgt palīdzību ar sirdi rokās. Manā dzīvē ir bijuši sāpīgi zaudējumi: tēva, brāļa un pavisam nesen arī māsasbrāļa. Es rūpējos par savu slimo māti un esmu smagi strādājusi veco ļaužu aprūpes jomā, taču jau mēnešiem ilgi nevaru atrast stabilu darbu, un izdevumi krājas.

Tagad esmu nonākusi stūrī: manai automašīnai, kas ir veca, bet neaizstājama, lai pārvietotos, ir beidzies apdrošināšanas termiņš. Bez tās es nevaru nokļūt nevienā darbā vai iepirkties ģimenei. **300 eiro** varētu dot man atelpu, ļaujot sakārtot apdrošināšanu un atkal doties ceļā. Daudziem tā nav liela summa, bet man tā nozīmētu atšķirību starp to, ka esmu paralizēts, un to, ka man ir cerība.

Es nelūdzu no slinkuma vai vienaldzības: es vienmēr esmu smagi strādājis, bet tagad jūtos nosmacēts. Ja kāds varētu man palīdzēt, kaut vai ar nelielu ziedojumu, es būtu bezgala pateicīgs. Es apsolu, ka, tiklīdz atradīšu darbu, es atmaksāšu tiem, kam tas ir vajadzīgs, jo es zinu, ko nozīmē būt trūkumā.

No visas sirds pateicos jums par to, ka mani uzklausījāt, un vēlreiz atvainojos par šo ziņu. Ja varat, lūdzu, dalieties ar manu lūgumu: dažkārt arī neliels žests var glābt dzīvību.

Ar pateicību un pazemību....