Dārgie draugi

Mani sauc Tereza Jirková, un esmu sociālā darba maģistre.

Es ar prieku pieņēmu izaicinājumu vadīt ziedojumu vākšanu, lai atbalstītu sešdesmit bērnus no Gazas.

Šiem bērniem, kurus skārusi karadarbība un piespiedu pārvietošana, ir nepieciešama mūsu palīdzība. Es ticu, ka katram bērnam ir tiesības uz izglītību, un esmu pateicīga, ka varu dot savu ieguldījumu viņu labākai nākotnei, lai arī tikai nelielā mērā.

Gazas ciešanu sirdī, kur katrs stūrītis ir iezīmēts ar iznīcību, no mazas, noplīsušas teltis spīd neparasta gaisma. Šī telts nav tikai patvērums, bet īsta Cerības skola. Mani sauc Asmaa Khalil Abu Mandeel (42), un es strādāju par skolotāju Maghazi bēgļu nometnē. Kad karš daudziem bērniem atņēma izglītību, es nolēmu neļaut viņiem pazust bailēs un neziņā. Kopā ar trim citiem skolotājiem mēs izveidojām nelielu improvizētu skolu — telti —, kurā ar ierobežotiem resursiem mācām bērnus. Mēs izmantojam vecas tāfeles un sēžam uz zemes, bet mūsu apņēmība ir neapšaubāma.

Katru dienu sešdesmit bērni šeit iemācās lasīt, rakstīt un atkal sapņot. Tomēr telts saskaras ar daudzām problēmām — tā noplūst, un trūkst galdu, burtnīcu un elektrības. Tomēr bērni nāk dienu no dienas ar acīm, kas pilnas cerības. Mēs sapņojam kādu dienu pārvērst šo telti par īstu klasi — drošu, mājīgu un aprīkotu ar visu, kas bērniem nepieciešams mācībām. Jūsu palīdzība mums nozīmētu vairāk nekā tikai materiālu atbalstu.

Tā nozīmētu cerību un nākotni sešdesmit bērniem, kurus karš ir izrāvis no viņu mājām.

Ziedojiet “Cerības skolai” jau šodien un atgrieziet bērniem dzīvesprieku!

Dārgie draugi.

Mani sauc Tereza Jirková, un kā sociālā darba absolvente es ar prieku pieņēmu izaicinājumu vadīt ziedojumu vākšanu, lai atbalstītu sešdesmit bērnus no Gazas. Šiem bērniem, kurus skāris karadarbības konflikts un piespiedu pārvietošana, ir nepieciešama mūsu palīdzība.

Es ticu, ka katram bērnam ir tiesības uz izglītību, un esmu pateicīga, ka varu palīdzēt veidot viņiem labāku nākotni, lai arī tikai nelielā mērā.

Gazas ciešanu vidū, kur katrs stūrītis ir iezīmēts ar postījumu, no maza, saplēsta telts staro neparasta gaisma. Šī telts nav tikai patvērums, bet īsta Cerības skola.

Mani sauc Asmaa Khalil Abu Mandeel (42), un es strādāju par skolotāju Maghazi bēgļu nometnē.

Kad karš daudziem bērniem atņēma izglītību, es nolēmu, ka neļaušu viņiem pazust bailēs un neziņā.

Kopā ar trim citām skolotājām mēs izveidojām nelielu improvizētu skolu – telti, kurā ar ierobežotiem līdzekļiem mācām bērnus. Mēs izmantojam vecas tāfeles un sēžam uz zemes, bet mūsu apņēmība paliek nelokāma.

Katru dienu šeit sešdesmit bērni mācās lasīt, rakstīt un atkal sapņot. Tomēr telts saskaras ar daudzām problēmām – tajā ieplūst ūdens, trūkst galdu, burtnīcu un elektrības. Tomēr bērni katru dienu ierodas ar acīm, kas pilnas cerības. Mēs sapņojam, ka kādu dienu šo telti pārvēršam par īstu klasi – drošu, mājīgu un aprīkotu ar visu, kas bērniem nepieciešams mācībām.

Jūsu palīdzība mums nozīmētu vairāk nekā tikai materiālu atbalstu.

Tā nozīmē cerību un nākotni sešdesmit bērniem, kurus karš ir izraujis no viņu mājām.

Ziedojiet Školai Nadēje jau šodien un atgrieziet bērniem dzīvesprieku!