🌍

STĀSTS: „KĀPĒC ES NOLĒMU AIZSTĀVĒT MŪSU PLANĒTU”

Kad biju bērns, pasaule man šķita bezgalīga. Meži bija biezi, upes tīras, dzīvnieki – pašsaprotami. Es augu ar sajūtu, ka daba ir šeit uz visiem laikiem, ka tā ir spēcīgāka par jebko, ko mēs tai varam nodarīt.

Taču pamazām es redzēju, ka tā nav.

Es uzaugu laikā, kad pasaulē sāka plosīties bezgalīga industrializācija. Laikā, kad meži tika izcirsti ātrāk, nekā tie auga. Es redzēju laukus bez dzīvības, augsni bez kukaiņiem, upes, kas pārplūda ar atkritumiem. Un pasauli, kas kaut kādā veidā bija zaudējusi cieņu pret to, kas to baro.

Gadu no gada es sāku pamanīt sīkumus:

putni, kas reiz dziedāja pie mājas, pazuda.

pļavas, kurās skraidīja brieži, pārvērtās par betonu.

vietas, par kurām es domāju, ka tās nekad neviens nesabojās, pēkšņi vairs nebija.

Kad to redzēju, kaut kas manī salūza.

Es sapratu, ka gaidīt citus nav pietiekami.

Un ka, ja sāksim rīkoties tikai tad, kad būs par vēlu, mēs zaudēsim vissvarīgāko: mūsu planētu, mūsu mājvietu, mūsu saknes.

Kādu brīdi es stāvēju pie veca koka, kuru bija paredzēts nocirst. Saknes stingri zemē, zari vērsti uz debesīm – tas tur bija stāvējis desmitiem gadu. Un tomēr tas tika nozāģēts, jo, kā teica, „traucē”. Un tajā brīdī es sapratu, ka viss, ko mēs mīlam, patiesībā ir ļoti trausls.

Un ka katram kokam, katrai pļavai, katram ezeram ir sava vēsture, kas ir pelnījusi turpināties.

Tāpēc es nolēmu, ka vairs nevēlos tikai vērot, kā pasaule pazūd.

Es nevēlos gaidīt, kamēr kāds cits izdarīs to, ko varam izdarīt paši.

Es nolēmu izveidot projektu, kas patiesi aizsargās dabu — ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Un tā radās ideja sākt iegādāties zemes gabalus visā pasaulē, vienu reģionu pēc otra, un tos aizsargāt uz visiem laikiem.

Glābt pļavas, kas citādi pazustu.

Glābt mežus, kas tiktu izcirsti.

Glābt dzīvniekus, kuri zaudētu savas mājas.

Bet es ļoti ātri sapratu vienu lietu:

Neviens to nevar izdarīt viens pats.

Un šī planēta nepieder vienam cilvēkam. Tā pieder mums visiem.

Tāpēc es nolēmu lūgt atbalstu.

Ne tādēļ, lai iegūtu līdzekļus sev, bet lai kopīgi radītu spēku, kas spēj mainīt to vietu likteni, kuras pašas to nespēj.

Mērķis ir izveidot globālu dabas aizsardzības fondu, kas būs

caurspīdīgs,

starptautisks,

neiznīcināms,

un uz visiem laikiem veltīts planētai.

Lai mēs varētu iegādāties zemes gabalus, kas ir apdraudēti.

Lai mēs varētu atjaunot mežus, glābt mitrājus, aizsargāt dzīvniekus.

Lai mēs varētu atdot pasaulei to, ko tā ir zaudējusi.

Lai projekts patiešām sāktos, ir nepieciešams vismaz:

🌱

100 000 000 €

... nevis greznībai, nevis reklāmai, bet gan īstas dabas glābšanai.

Katrs eiro nozīmē vienu metru zemes, ko vairs neviens nekad nesabojās.

Katrs ziedojums nozīmē balsi, ka dabai joprojām ir savi aizstāvji.

Un katra iegādātā teritorija ir uzvara pār to, kas iznīcina pasauli.

Es nevēlos glābt pasauli viens pats.

Es gribu to aizsargāt kopā ar tiem, kuri jūt to pašu, ko es.

Ka daba nav pašsaprotama.

Ka ir laiks rīkoties.

Un ka katrā no mums ir spēks mainīt pasauli.

Neatkarīgi no tā, kur tu dzīvo, mums ir viena kopīga pasaule.

Un vienu mājvietu mēs sargājam kopā.

Tas ir sākums.

Un es ticu, ka kopā mēs spēsim glābt vietas, kas to ir pelnījušas.

Ne sev.

Bet visiem, kas nāks pēc mums.