Nezinu, vai tas ir risinājums, bet es mēģināšu. 2020. gadā es zaudēju ģimeni, 2021. gadā man bija neliels IT datortehnikas veikalu, ko arī zaudēju, tad zaudēju savu māju, jo man bija kredīti, kurus vairs nevarēju atļauties maksāt, tad mana sieva mani pameta, jo biju nabags, un kopš 2021. gada februāra līdz šai dienai, kad rakstu šo 2025. gada aprīlī, esmu bez pajumtes, es mēģinu visu, strādāju un strādāju, bet nekas īsti nav svarīgi, jo nevaru atļauties vietu, kur palikt. Es teicu, ka varbūt kāds, kam ir līdzekļi, var man palīdzēt, lai man būtu gulta, kur gulēt, virtuve, kur ēst, un duša, kur izbaudīt siltu vannu. ja tas neizdosies, domāju, ka drīz miršu, jo nevaru izdzīvot vēl vienu ziemu uz ielas; pagājušā ziema bija briesmīgi grūta, daži cilvēki man palīdzēja, cik vien varēja, bet nezinu, ko tagad darīt; esmu viens pats šajā pasaulē bez jebkādas palīdzības vai atbalsta, es ticu Dievam, ka varbūt kāds šajā pasaulē var glābt manu dzīvību un man būs vēl daži dzīves gadi. Man tagad ir 39 gadi, bet esmu sasniedzis absolūtu dibenu, un vienam pašam izdzīvot ir neiespējami. Es ticu, ka šajā grūtajā pasaulē joprojām ir eņģeļi, kas palīdzēs man nodzīvot vismaz vēl dažus gadus. Paldies, ka izlasījāt manu skumjo stāstu, un lai Dievs jūs visus svētī! Atcerieties, ja jums ir ģimene, draugi, sieva, vīrs, brāļi vai māsas, neatkarīgi no tā, cik labi vai slikti viņi ir, mīliet viņus no visas sirds katru dienu, jo dzīve ir tik neparedzama un jūs varat iegūt visu un zaudēt visu jebkurā brīdī. Dievs jūs visus svētī!