Labdien, mans vārds ir Maximiliano, es vēlos jums pastāstīt savu un savas ģimenes stāstu, lai jūs zinātu, kāpēc es vācu līdzekļus; pirms 8 gadiem manā valstī bija ļoti spēcīga krīze; mums bija māja, bet mums nebija ko ēst, mēs pavadījām dienas bez pārtikas, un tas mazums, ko mēs nopirkām, bija paredzēts mūsu meitai.

Mēs darījām, ko varējām, lai vismaz viņa neciestu badu; ar laiku, lai gan mums ar sievu bija darbs, mēs nevarējām sevi uzturēt, un beigās nolēmām pārdot savu māju un visu, kas mums bija, lai emigrētu uz Spāniju, un šī kļūda mums dārgi izmaksāja.

Ar domu, ka Spānijā es varētu iegūt stabilu darbu, jo man ir dubultā pilsonība, un īrēt dzīvokli, kurā varētu dzīvot kopā ar ģimeni, bet tas bija ļoti grūti, ierodoties es gadu nevarēju atrast darbu un nolēmu doties uz Vāciju strādāt dažus mēnešus, bet tas neizdevās valodas dēļ,

Tajā pašā laikā mēs iztērējām savus uzkrājumus, tad es atgriezos Spānijā, un mēs 2 gadus esam dzīvojuši dažādās sociālo dienestu patversmēs, man bija neregulārs un nestabils darbs, kas neļāva mums īrēt mājokli, tagad mēs esam izmesti uz ielas un mums nav kur dzīvot, mūsu meitai ir 11 gadi, un viņai ir bijis ļoti grūti, mēs esam bijuši slimi, skumji un nomākti, tā ir situācija, ko es nevienam nevēlos piedzīvot.

Mēs gribētu atgriezties savā valstī, bet mums tur nekā nav, jo mēs pārdevām visu, kas mums bija, lai emigrētu, mēs gribam, lai mūsu meita atkal smaidītu, un tas ir mazliet no mūsu stāsta un iemesls šai līdzekļu vākšanai.

Paldies un sveicieni visiem.