Es nekad neesmu lūgusi palīdzību nevienam, parasti esmu tā, kas palīdz citiem, bet tagad esmu spiesta lūgt palīdzību, lai varētu samaksāt parādus, kas ir uz manas meitas vārda. Esmu divu meiteņu mamma, šķirta. Mums draudēja zaudēt māju, un, lai to atgūtu, mana meita uzņēmās parādus, kas tagad ir nonākuši parādu piedziņas aģentūras rokās. Viņa strādāja par apkopēju viesnīcā un par gidu muzejā, bet alga nekad nepārsniedza 560 eiro mēnesī; viņa strādāja par viesmīli, un alga bija 25 eiro dienā par 10 stundām. Pēc tam es saslimu ar vēzi, un viņai nācās rūpēties par mani, par manu izmisumu par matu zaudēšanu, par manu vemšanu, par naidu pret parūku, par postošo ķīmijterapiju. Tajā pašā laikā viņa studēja, lai iegūtu augstāko izglītību. Mana otra meita studēja citā pilsētā un atgriezās mājās, zaudējot vienu studiju gadu, lai būtu man blakus. Viņas mani atbalstīja, aprūpēja un mudināja turpināt ārstēšanos, kad es gribēju visu pamest, viņas bija manas medmāsas, iemācījās veikt injekcijas, bija man blakus katrā brīdī. Viņa beidz studijas ar izcilību, un mēs nevaram būt klāt diplomu pasniegšanā, jo es joprojām ārstējos. Man veic operāciju, un, par laimi, vēzis vairs nav, tas ir uzvarēts!! Man ir divi ekspanderi krūšu vietā, bet es cenšos to pieņemt ar psiholoģes palīdzību. Arī meitenēm ir savas psiholoģes, diemžēl viņas ir cietušas. Beidzot viņai ir vairāk brīvības, un viņa meklē darbu, ko uzreiz atrod, un nedaudz laika tikai sev. Tikmēr šeit ierodas nodokļu rēķini, kurus es sadalu maksājumos un cenšos samaksāt, neko neprasot no viņas. Diemžēl man tas nav viegli, jo esmu darba nespējīga un saņemu pensiju 330 eiro mēnesī. Man ir maksājumi pa 420, 90, 55, 45 eiro, pat uz 72 mēnešiem. Es varu visu pierādīt. Es gribētu samaksāt šos parādus, esmu izmisusi. Lūdzu jūs. No visas sirds pateicos visiem, kas vēlēsies mums palīdzēt.