Mani sauc Andrea, un man ir "mazs" sapnis: atrast un atjaunot pēdējo automašīnu, kas piederēja manam vectēvam. Automašīnu, ko es atradu internetā, kad biju bērns (tas bija 2005. gadā, man bija 16 gadi), un es to atceros tā, it kā tas būtu noticis vakar, mēs braucām ar vilcienu no Romas uz Santa Maria Capua Vetere, lai to apskatītu. Neērts brauciens, stāvot. Bija dažas nelielas problēmas, bet kilometru bija maz, un cena bija apspriežama. Tas bija viņa sapnis, šis modelis, šī krāsa. Mēs atgriezāmies mājās nevis ar vilcienu, bet gan ērti ar automašīnu, tajā pašā dienā! Ar 1993. gada Lancia Thema Turbo 16v LX. Palīdziet man atkal kļūt par bērnu, tāpat kā viņš kļuva par bērnu šajā mašīnā, kad brauca ar to mājās! Man nekad nav bijis tēva, un mans vectēvs jau no mazotnes centās pildīt šo lomu... iepazīstinot mani ar dzinēju, mehānikas un "dari pats - trīs par trim" pasauli. Savā mazajā veidā viņš centās padarīt mani neatkarīgu, un es vienmēr viņam par to pateikšos. Mana iecere ir to atrast, restaurēt un pārdot citam entuziastam, bet iegūtos līdzekļus ziedot Associazione Italiana Ricerca Alzheimer Onlus.

Liels paldies tiem, kas palīdzēs mums, vectētiņam Angelo un man!

Apskāviens visiem vecvecākiem!