29.09 UPDATE

• Latvian version under ⤴️



Today I want to share how my doctor’s visit went and what’s happening with my treatment.

Going back to the story about my knees – it didn’t end with the first time. The very next night, after my hospital visit, the same thing repeated. In the middle of the night my knees started hurting so badly that I couldn’t handle it. I called the ambulance again, but they advised me to stay at home, take some painkillers, and wait to see if it passes.

That’s what I did. I sat on the couch with my girlfriend, crying and trying to bear the pain for more than an hour. Finally, I took some calming medication and managed to fall asleep. I slept for 9–10 hours, and the next day the knee pain was gone — those stabbing pains had disappeared.

Today, Monday, I went to Gaiļezers hospital to see my oncologist and find out what’s next.

And here’s the strange part: the CT scan results of my lungs and abdomen were still not available. The doctor suggested that I call the clinic where the CT was done to check what’s going on.

So I did. On my way home, I called them, and they admitted they simply “forgot” to attach my results and add the description. Amazing… what a level of work here in Latvia.

My doctor explained that right now my blood tests are very bad. She said: “Your body is like a matchbox — extremely fragile.” That means we have to pause everything for at least a week. For now, no treatment — just rest, recover, and get a bit stronger.

She prescribed antibiotics and sent me home. So now I need to wait one more week before we know what’s next.

I asked if there will be more chemotherapy. The doctor said it all depends on the final CT scan report. If needed, chemo will continue. If not, then we’ll move on to a full PET scan to see the real picture — whether chemo has helped, or not. Whether things are improving, or not.

That’s my current situation.

Thank you so much to everyone who supports me, donates, or simply stays by my side. 🙏

If anything changes, I’ll make sure to update you. ❤️

-------------------

Šodien gribu pastāstīt, kā man gāja pie ārsta, kur devos saistībā ar vēzi.

Atgriežoties pie stāsta par ceļgaliem – tas nebeidzās ar to pirmo reizi. Jo nākamajā naktī, pēc vizītes slimnīcā, viss atkārtojās. Naktī ceļi sāka nežēlīgi sāpēt, tā, ka nevarēju izturēt. Zvanīju vēlreiz ātrajai palīdzībai, bet viņi ieteica palikt mājās, iedzert pretsāpju zāles un vienkārši pagaidīt, varbūt pāries.

Tā arī darīju. Kopā ar draudzeni sēdēju uz dīvāna, raudāju un centos izturēt sāpes. Beigās iedzēru nomierinošās zāles un aizgāju gulēt. Nogulēju kādas 9–10 stundas, un nākamajā dienā ceļgali vairs nesāpēja – tās durstošās sāpes pazuda.

Šodien, pirmdien, devos uz Gaiļezera slimnīcu pie sava onkologa, lai saprastu, kāds ir mans stāvoklis un kas notiek tālāk.

Un te sākās interesantais: dator­tomogrāfijas rezultāti par plaušām un vēdera zonu joprojām nebija pieejami. Ārste ieteica pašam piezvanīt uz vietu, kur tika veikts izmeklējums, un pārbaudīt, vai viss ir kārtībā.

Tā arī darīju. Zvanīju, un izrādījās, ka viņi vienkārši bija “aizmirsuši” pievienot manu aprakstu pie rezultātiem. Nu, superīgs līmenis, kā Latvijā strādā – tiešām...

Ārste man paskaidroja, ka pašlaik analīzes ir ļoti sliktas. Viņa teica: “Tavs ķermenis ir kā sarkociņu kastīte – viss ir ievainojams.” Tas nozīmē, ka nākamajai nedēļai ārstēšanu atliekam – ir jāatpūšas, jāārstējas un jāsaved ķermenis kārtībā.

Izrakstīja antibiotikas un nosūtīja mājās. Tagad vēl vismaz nedēļu jāgaida, lai saprastu, kā turpināt tālāk.

Es prasīju, vai būs vēl ķīmijterapijas. Ārste atbildēja, ka to noteiks tikai pēc dator­tomogrāfijas gala rezultātiem. Ja būs vajadzīgs, tad turpinās ķīmiju, bet ja nē – tad taisīs lielo PET skenēšanu, kas parādīs, kāds ir īstais rezultāts. Vai ķīmijterapija palīdzēja, vai arī nē. Vai viss iet uz labo pusi, vai diemžēl tomēr ne.

Tāds ir mans stāvoklis šobrīd.

Paldies visiem par atbalstu, par ziedojumiem un par to, ka esat līdzās. 🙏

Ja būs kas jauns – noteikti jūs apdeitošu. ❤️