Nekad nebiju domājusi, ka 59 gadu vecumā lūgšu palīdzību svešiem cilvēkiem. Visu dzīvi esmu centusies stāvēt uz savām kājām, strādāt un palīdzēt citiem, kad vien varēju. Taču šodien esmu nonākusi situācijā, kad man draud zaudēt pēdējo vietu, ko varu saukt par mājām.

Es dzīvoju viena mazā vecā mājā Popradē kopā ar suņuku, kas piederēja manai mirušajai mammai. Es strādāju nepilnu darba laiku par apkopēju veselības aprūpes iestādē. Tas nav darbs, kas atbilst manai izglītībai – man ir divas augstskolas un papildu studijas –, bet manā vecumā ir ļoti grūti atrast labāku darbu.

Mana dzīves situācija sāka sarežģīties pirms gadiem, kad uzticēšanās bijušajam partnerim dēļ nonācu finansiālās grūtībās. Es pārņēmu uzņēmējdarbības parādus, lai glābtu ģimeni un uzņēmumu, taču situācija pakāpeniski pasliktinājās. Pēc ekonomiskās krīzes un neapmaksātajiem rēķiniem es nonācu parādu spirālē, un galu galā mēs zaudējām arī manas mammas dzīvokli.

Tam sekoja man ļoti grūts periods – dzīvokļu maiņa, nedrošība un centieni sākt visu no jauna. Neskatoties uz visu, es nekad neatsakos no darba un centos stāties uz savām kājām.

Lielākais atbalsts man bija mana mamma. Kad viņa smagi saslima, es par viņu rūpējos līdz pat viņas nāvei 2021. gadā. Viņas aiziešana mani ļoti skāra, un pēc šīs zaudējuma pasliktinājās arī mans veselības stāvoklis.

Pirms kāda laika man izdevās atrast dzīvesvietu vecā mājā. Kad es šeit ievācos, māja bija ļoti nekopta. Pakāpeniski es to ar savām rokām iztīrīju, salaboju un labiekārtoju. Es krāsoju, salaboju sīkās lietas, sakopoju dārzu un centos, lai tā atkal kļūtu par mājām.

Pēc gadiem ilgas nenoteiktības es beidzot šeit atradu mieru. Dārzā pie manis labprāt nāk arī manas mazmeitas, kuras mīl laiku, ko pavada dabā.

Tagad gan pastāv risks, ka es šo mājiņu zaudēšu. Mājai ir vairāki īpašnieki, un viens no viņiem spiež to pārdot. Īpašnieks, kurš man māju izīrē, ir pret mani ļoti atsaucīgs un labprāt atrastu risinājumu, lai es šeit varētu palikt. Viņš ierosināja iespēju izpirkt viņa māsas līdzīpašuma daļu, lai situācija stabilizētos.

Diemžēl pēc personiskā bankrota un ar maniem pašreizējiem ienākumiem es nevaru ņemt kredītu. Atrast citu mājokli man ir gandrīz neiespējami – īres maksas Popradē ir ļoti augstas un prasa lielus depozītus, kurus es nespēju ietaupīt.

Tāpēc es nolēmu izmēģināt šo ziedojumu vākšanu.

Mērķa summa 40 000 eiro palīdzētu segt līdzīpašnieka daļas izmaksu un nodrošinātu iespēju palikt mājā vēl vairākus gadus – līdz brīdim, kad man būs tiesības uz pašvaldības dzīvokli vai pensiju.

Es nelūdzu par luksusu. Es lūdzu tikai par iespēju palikt vietā, kuru ar savām rokām esmu pārvērtusi par mājām.

Ja izlemsiet palīdzēt, es jums no visas sirds būšu pateicīga.