Dārgais lasītāj!

Mums ir neliels valriekstu dārzs. Ražojam arī safrānu un medu.

Invazīvās sugas un rekordlielie sausuma periodi mūs smagi skāra, un mūsu lieluma dēļ mums nav tiesību saņemt valsts un ES subsīdijas un apdrošināšanu, tikmēr mums ir jākonkurē arī tiem, kam ir tiesības uz tām.

Zeme bija nekārtībā, un pirmajos gados man nācās cīnīties ar invazīvajām sugām, kas ļoti agresīvi izplatījās, bet bez elektroinstrumentiem vai pat kvalitatīviem rokas instrumentiem.

Beidzot nonāktu līdz šim gadam, kad no gadiem ilga darba, ekstrēmiem sausuma un citiem, varētu tikt no mīnusiem uz nulli, no nulles uz vienu un soli pa solim uz priekšu. Diemžēl gadu gaitā uzkrāto parādu dēļ banka vēlas atņemt mūsu saimniecību. Man ir palikusi nedēļa vai divas, lai vai nu samaksātu šo summu, vai arī vienīgais rezultāts manam gadiem ilgajam darbam nebūtu nekas cits kā muguras un plecu sāpes, ar artrītu. Man arī sāp dvēseli, ka tur, kur mūsu mīļie un uzticamie suņi atpūšas mierā, varētu traucēt traktors, kas apgāna viņu mieru. Es dodu šai iespējai pēdējo iespēju un ceru uz labāko.

Paldies, ka izlasījāt

https://youtu.be/Nc0OUj-b0k4?si=UzhAzGsQu8jx7AKE