Mani sauc Fatima, man ir desmit gadi, un es dzīvoju kopā ar savu mammu Hebu nelielā ciematā Augšpjemontā.

Kopš dzimšanas esmu sirgusi ar smadzeņu patoloģiju, kas liek man būt atkarīgai no citu palīdzības un pārvietoties ratiņkrēslā. Man jālieto dažādi medikamenti, lai novērstu epilepsijas lēkmes, kas diemžēl ik pa laikam mani piemeklē. Man ir grūti ēst un dzert, tāpēc mammai vienmēr jābūt kopā ar mani, lai palīdzētu. Mēs esam vienas, un arī tādēļ viņa nevar iet uz darbu.

Esmu šeit, lai lūgtu jūsu palīdzību, jo vēlos, lai mana mamma pēc tik daudzām grūtībām varētu piepildīt savu sapni par automašīnu, kas atbilst manām vajadzībām, lai mēs varētu pārvietoties patstāvīgi. Šeit sabiedriskais transports ir ierobežots un cilvēkiem ar invaliditāti grūti pieejams.

Mums pat tādas pašsaprotamas lietas kā pastaiga pie ezera vai kāda darīšana lietus laikā kļūst par ļoti grūtām, ja ne pat neiespējamām aktivitātēm.

Automašīna mums būtu nepieciešama, lai mēs varētu patstāvīgāk doties iepirkties, uz slimnīcu un beidzot veikt nelielus izbraucienus, lai iepriecinātu savas dienas!

Paldies par uzticēšanos!

Mazs žests dažreiz atvieglo dzīvi tiem, kuri ir vieni un kuriem ir grūtāk!