Cienījamie visi,

Mani sauc Mrvica, esmu dzimusi 2024. gada 27. martā. Es dzīvoju kopā ar brāļiem un māti Dubravā, kur katru dienu par mums rūpējās labi cilvēki. Man nekas nepietrūka, nu, varbūt pietrūka mazliet vairāk glāstu, jo es tuvojos visiem un pieglaudu pie katra kājas. Viss bija lieliski līdz 2024. gada 6. augustam. Tad es acīmredzot kādam traucēju. Viņš man salauza vairākus iegurņa kaulus, un mani cilvēki aizveda mani uz Veterinārās skolas skolu. Tā kā man nebija saimnieka, Dumovecs par mani rūpējās un nolēma, ka mana dzīvība ir pārāk dārga, un nolēma mani iemidzināt. Mani cilvēki, mani cilvēku sulaiņi, to nepieņēma un nolēma mani glābt par katru cenu. Nu, laikam jau es arī biju pelnījusi svinēt dzimšanas dienu. Cienījamie veterinārārsti mani operēja 2024. gada 8. augustā. Operācija bija ļoti sarežģīta, viņi man ielika kaut kādu skrūvi un izņēma dažus kaulus. Visvairāk viņi baidījās, ka es nevarēšu pačurāt un pakakāt. Bet te nu es esmu 2024. gada 9. augustā. Atbraucu apciemot savu sulaiņu, atlabstu labi, jau esmu izkakājis un bijis uz tualeti. Tagad man priekšā ilga atveseļošanās, bet tāpēc man ir mans sulainis😀. Cienījamie veterinārārsti bija izpalīdzīgi un samazināja izmaksas līdz minimumam, taču tās palika ļoti augstas (926,51 eiro) līdzās visiem pārējiem izdevumiem. Mīļie un labie cilvēki, ja jūs varat, palīdziet maniem sulaiņiem apmaksāt izdevumus. Mazā Mrvica, kura tomēr svinēs savu pirmo dzimšanas dienu, pateicas tev no visas sirds 😀❤️😻