Mani sauc Marian, un šodien es ar pazemību un cerību vēršos pie jums, lūdzot palīdzību vienā no grūtākajiem periodiem manā dzīvē.

Es nekad nebiju iedomājies, ka nonāktu situācijā, kurā man būtu jālūdz palīdzība no svešiniekiem. Taču dažreiz dzīve mums liek saskarties ar izaicinājumiem, kurus vienam pašam ir vienkārši pārāk grūti pārvarēt.

Janvārī manai sievai tika diagnosticētas divas nopietnas slimības: akūts tuberkulozs meningoencefalīts un akūts tuberkulozs spondilodiskīts.

Tas bija ārkārtīgi biedējošs brīdis mūsu ģimenei. No janvāra līdz aprīlim–maijam man nācās ņemt bezalgas atvaļinājumu no darba, lai risinātu šo situāciju un atbalstītu sievu slimības laikā.

Šajos mēnešos mana vienīgā prioritāte bija palīdzēt viņai atveseļoties. Es darīju visu, kas bija manos spēkos, lai nodrošinātu, ka viņa saņem nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Man bija jāsedz veselības apdrošināšanas izmaksas, transporta izdevumi, ārstēšanas izmaksas un visas pārējās ar viņas slimību saistītās nepieciešamības.

Lai segtu šos izdevumus, es aizņēmās naudu, ņēmu kredītus divās dažādās bankās un galu galā man nācās vērsties pie nebankas finanšu iestādes (IFN).

Tolaik es nedomāju par parādiem, kas man uzkrājās, vai par to, kāda būs mana finansiālā situācija pēc tam. Viss, ko vēlējos, bija, lai mana sieva saņemtu ārstēšanu un viņai būtu iespēja atveseļoties.

Mums ir arī divas skaistas meitas, un visā šajā grūtajā periodā es centos darīt visu iespējamo, lai aizsargātu savu ģimeni un nodrošinātu tās vajadzības.

Diemžēl pēc visa, ko esmu pārdzīvojis, un visām upurēm, ko esmu veicis, lai palīdzētu sievai atveseļoties, tagad man nākas saskarties ar vēl vienu sāpīgu realitāti: viņa vēlas šķiršanos.

Manī dziļi sāp tas, ka viens no galvenajiem iemesliem šim lēmumam ir tas, ka es izvēlējos turpināt strādāt un nodrošināt ienākumus mūsu ģimenei, nevis atkāpties no darba un palikt mājās kopā ar viņu.

Es atrados neiespējamā situācijā. No vienas puses, manai sievai bija vajadzīgs atbalsts, aprūpe un kāds, kas būtu viņai blakus. No otras puses, mūsu ģimenei bija vajadzīga nauda, lai izdzīvotu, bija jāsedz ārstniecības izdevumi, un mūsu meitām bija vajadzīga stabila māja un pamatvajadzību nodrošinājums.

Es izvēlējos turpināt strādāt, jo uzskatīju, ka mana atbildība ir nodrošināt ģimeni. Es nekad nepieņēmu šo lēmumu tāpēc, ka man nebūtu vienalga par sievu. Es to izdarīju, jo centos saglabāt mūsu ģimenes finansiālo stabilitāti šajā neticami grūtajā laikā.

Neskatoties uz visiem maniem pūliņiem un upuriem, mūsu laulība tagad tuvojas beigām.

Es to stāstu nevis tāpēc, lai vainotu savu sievu vai lūgtu kādam izvēlēties pusi. Es vienkārši vēlos godīgi pastāstīt par to, kas ir noticis, un kāpēc esmu nonācis šajā dzīves posmā.

Mana sieva tagad jūtas labāk, un mūsu meitām klājas labi. Par to es esmu patiesi pateicīgs.

Tomēr man ir palicis finansiāls slogs, ar kuru vairs nevaru tikt galā pats.

Pašlaik man ir nesamaksāti parādi par diviem bankas aizdevumiem un vienu aizdevumu no nebankas finanšu iestādes. Turklāt man jāsedz aptuveni 450 eiro lielas izmaksas, kas saistītas ar šķiršanos.

Man bija arī jāatstāj māja, kurā dzīvoju kopā ar sievas vecākiem, kas manu situāciju ir padarījis vēl grūtāku.

Neskatoties uz visu, es neesmu zaudējis cerību strādāt un mēģināt atjaunot savu dzīvi.

ES VĒLOS TURPINĀT STRĀDĀT. ES NEGRIBU ZAUDĒT SAVU DARBU.

Katru dienu es nobraucu aptuveni 200 kilometrus turp un atpakaļ uz darbu. Katru dienu ceļā pavadu gandrīz četras stundas, kam seko astoņu stundu darba maiņa.

Manai automašīnai ir nopietnas mehāniskas problēmas, tostarp ar stūres sistēmu, un braukt ar to ir kļuvis ārkārtīgi grūti un bīstami. Diemžēl man pašlaik nav finansiālo līdzekļu, lai to salabotu vai nomainītu.

Es turpinu veikt šos upurus, jo man nav citas izvēles. Man ir vajadzīgs mans darbs, man ir vajadzīgi ienākumi, un es vēlos palikt atbildīgs tēvs, kas spēj nodrošināt savas meitas.

Es cenšos viņām nopirkt apģērbu, pārtiku un visu pārējo, ko varu atļauties, pat ja man pašam gandrīz nekas vairs nepaliek.

Lielākā problēma ir tā, ka mana alga vienkārši nav pietiekama, lai segtu esošos parādus un pamatizdevumus.

Katru mēnesi es cenšos samaksāt to, ko esmu parādā, bet turpina uzkrāties jauni nokavētie maksājumi un papildu finanšu saistības. Tā vietā, lai tuvinātos finansiālajai stabilitātei, es atklāju, ka atpalieku arvien vairāk.

Jūtos ieslodzīts apburtajā lokā, kurā katru dienu smagi strādāju, taču šķiet, ka nespēju virzīties uz priekšu. Mana alga tiek novirzīta parādu segšanai, un man nākas cīnīties, lai segtu pat pamatvajadzības.

Es vairs nevēlos dzīvot šādi. Es nevēlos katru mēnesi pavadīt, cenšoties izdzīvot, vienlaikus vērojot, kā pieaug mani parādi.

KĀPĒC LŪDZU JŪSU PALĪDZĪBU

Ar šo ziedojumu vākšanas kampaņu es cenšos savākt 2 000 eiro.

Šī summa man palīdzētu segt nesamaksātos bankas parādus, IFN aizdevumu un izdevumus, kas saistīti ar manu šķiršanos.

Es nelūdzu naudu, lai varētu pārtraukt strādāt vai kļūtu atkarīga no citiem cilvēkiem. Gluži pretēji.

Es lūdzu palīdzību, lai varētu turpināt strādāt, izkļūt no šī parādu apburto loka un beidzot iegūt iespēju ar saviem spēkiem atjaunot savu dzīvi.

Es vēlos saņemt savu algu un izmantot to, lai nodrošinātu sev iztiku, pildītu savas saistības un būtu klāt savām meitām, nevis redzētu, kā katra mēneša ienākumi pazūd nokavētajos maksājumos un uzkrātajos parādos.

Es zinu, ka 2 000 eiro dažiem var šķist neliela summa, bet citiem — ievērojama. Taču man tā varētu nozīmēt atšķirību starp palikšanu šajā situācijā un beidzot iegūtu iespēju sākt no jauna.

Es nelūdzu nevienam atrisināt visas manas problēmas. Es vienkārši lūdzu nelielu palīdzību, lai atkal tiktu uz kājām.

Katrs ziedojums, lai cik neliels tas arī būtu, man nozīmētu vairāk, nekā es varu izteikt vārdos. Un, ja jūs nevarat ziedot, arī mana stāsta dalīšanās ar citiem būtu milzīgs atbalsts.

Es zinu, ka ikvienam ir savas cīņas, pienākumi un finansiālas grūtības. Es neuzskatu neviena dāsnumu par pašsaprotamu.

Paldies, ka atradāt laiku izlasīt manu stāstu, par jūsu sapratni un par jebkādu atbalstu, ko varat sniegt.

Esmu cīnījusies par savu ģimeni, esmu cīnījusies, lai turpinātu iet uz priekšu, un joprojām cīnos, lai atjaunotu savu dzīvi.

Es nevēlos padoties. Man vienkārši vajadzīga neliela palīdzība, lai atkal varētu stāvēt uz savām kājām.

Ar sirsnīgu pateicību,

Marian