Man vienmēr ir patikusi brīvība. Bērnībā daudz laika pavadīju ārā, braukāju ar velosipēdu un sapņoju, ka kādreiz vadīšu automašīnu. Lai gan es uzaugu ģimenē, kurā nebija daudz naudas, mani tas nekad neatturēja. Gluži otrādi. Šī vēlme mani uzturēja pie dzīvības. Man bija 18 gadi, kad man pirmo reizi piedāvāja nepilnas slodzes darbu, bet, lai gan man bija daudz motivācijas, man nebija autovadītāja apliecības. Bez tās es praktiski biju ieslodzījumā. Bez iespējas kaut kur aizbraukt, sameklēt labāku darbu un doties tālāk.

2021. gadā negaidīti nomira mans tēvs. Es un mana māte palikām vienas. Diemžēl arī viņa jau vairākus gadus cīnījās ar smagu slimību, kas ierobežoja viņas spēkus. Mums ir ļoti grūti savilkt galus ar galiem, bet mana situācija kļūst arvien sarežģītāka.

Mana ģimene nevarēja palīdzēt man iegūt autovadītāja apliecību. Mana mamma, kura strādā nepilnu slodzi, cīnās ar savu slimību, tāpēc viņa koncentrējas uz to, lai viņai pietiktu naudas zālēm un pirmās nepieciešamības precēm. Tāpēc es pēc vidusskolas paliku mājās, jo nevarēju atrast darbu, kas man dotu iespēju attīstīties un kļūt patstāvīgam.

Katru dienu es vēroju, kā citi man apkārt iegūst iespējas, dodas uz darbu un veido savu dzīvi. Un es? Es esmu šeit un gaidu uz iespēju, kas tā arī nekad neatnāk. Es stāvu uz vietas, un vienīgais, kas man varētu palīdzēt, ir iegūt autovadītāja apliecību. Bet bez automašīnas, bez sava transporta es esmu iesprostota mazpilsētā, kurā dzīvoju.

Es sapņoju atrast darbu, kas mani piepildītu, bet bez autovadītāja apliecības man nav izredžu. Mana pasaule griežas ap autobusiem, kas kursē reizi stundā, un tas neļauj man izmantot iespējas, kas man būtu, ja man būtu autovadītāja apliecība.

Es uzskatu, ka autovadītāja apliecība ir kas vairāk nekā tikai papīrs, kas man dod tiesības vadīt transportlīdzekli. Tā ir atslēga uz jaunu posmu manā dzīvē, solis pretī neatkarībai un pašcieņai. Un šobrīd tā ir mana vienīgā iespēja mainīties. Ja man izdotos iegūt autovadītāja apliecību, es beidzot varētu sākt meklēt darbu, kas mani motivētu un virzītu uz priekšu.

Lai izveidotu sev labāku dzīvi, man ir vajadzīga palīdzība. To es nevaru izdarīt viens pats. Es nevēlos, lai šis stāsts izklausītos pēc attaisnojuma vai atvainošanās. Tā ir tikai mana realitāte, kas man ir ļoti smaga.

Palīdziet man pārņemt kontroli pār savu dzīvi. Palīdziet man piepildīt savu sapni, pat ja tas būtu tikai iespēja izkļūt no vietas, kur esmu tik ilgi stāvēja, un atvērt durvis jaunām iespējām.