Bez dārgas ārstēšanas man ir maz laika, dzīve bez elpošanas ir vienkārši neiespējama. Bez jūsu palīdzības man ir gals, man nav līdzekļu, lai samaksātu par ārstēšanos, un laiks iet uz beigām. Es vairs nevaru atļauties dzīvot.

Pēdējos gadus esmu pavadījis, galvenokārt glābjot savu māti, cīnoties ar divām vēža formām. Diemžēl šodien es nekādi nevaru palīdzēt savai mātei, pat aizvest viņu pie ārsta vai apciemot jebkurā laikā. Mani biedē mana bezpalīdzība, bezjēdzība. Vienmēr paklausīgs, atbildīgs, bet tagad esmu kļuvis par cilvēka drupu, atkarīgs no citiem.

Glābjot mani, tu glābsi arī manu māti. Mans laiks sāk sarauties, un kaut kā neredzu sevi mirstošu tik jaunā vecumā.

Privātās klīnikas piedāvā iespēju ārstēties, taču ārstēšanās izmaksas ir milzīgas. Papildus tam ir ikdienas dzīve - sadzīve, nodevas, medikamenti, uztura bagātinātāji, rehabilitācijas iekārtas un ceļošana, palīdzība manai mammai. Daudzus gadus es glābju klaiņojošus kaķus - astoņi palika pie manis - tās ir milzīgas ārstēšanas un uzturēšanas izmaksas. Viņi ir pie manis, pateicoties labiem cilvēkiem, kuri rūpējas par to barošanu, tīrīšanu, ved pie veterinārārsta, katru dienu ar viņiem spēlējas. Es nespēju noiet pat 3 metrus, nemaz nerunājot par to, lai rūpētos par viņiem. Ir grūti noticēt, ka kaut kas var pēkšņi no dzīves izņemt tik spējīgu cilvēku. Es staigāju pa kalniem, peldēju, braukāju ar velosipēdu, mīlēju mežu un dabu. Es biju visur, es nekavējos. Vai jūs varat noticēt, ka es uzcēlu māju? Ka man patika izgatavot mēbeles no koka un pat uzbūvēt lapeni un terasi? Es glābju dzīvniekus, man bija dārzs ar pašu audzētiem augļiem un dārzeņiem, un pēkšņi es biju nošķirts no visa. Viss tika atstāts novārtā, man vairs nebija spēka par sevi parūpēties, nemaz nerunājot par to, lai pabeigtu to, ko biju darījis.

HOPS, tuberkuloze, par kuru man nebija ne jausmas - tas viss sākās pandēmijas laikā, un, kā jūs zināt, pieeja ārstiem tajā laikā bija neiespējama.

Mani biedē tas, ka es nevienam ar neko nevaru palīdzēt, ka man pašai nepieciešama pastāvīga aprūpe, un vēl man ir slima māte. Es viņai esmu vajadzīga. Tādus kā mani nevar nolikt vienā vietā, atņemt no dzīves. Droši vien, ja nebūtu manu tuvinieku, man vairs nebūtu spēka cīnīties par sevi, bet, neskatoties uz sāpēm, elpas trūkumu, miega trūkumu, jo slimība bieži neļauj pat pagulēt, - es cenšos turpināt skatīties uz dzīvi un katru dienu pacelt cimdus cīņai. Par savu mammu, par saviem mīļajiem.

Liels paldies visiem par palīdzību, jūs glābjat ne tikai mani. Katra jūsu sniegtā palīdzība tuvina mani veselībai. Lūdzu, rūpējieties par sevi, par savu veselību, jo tā ir vissvarīgākā lieta ikvienam. Bez tās ir slikti.