Mani sauc Mērija, man ir 47 gadi, un es dzīvoju Itālijā.

Pirms desmit gadiem mana dzīve sabruka tādā veidā, kādu es nekad nebiju gaidījusi. Mans partneris pameta mani par labu citai sievietei, aizietot no mājām, kuras mēs bijām uzcēluši kopā — mājām, kas bija reģistrētas uz abu vārda, ar hipotēku, kuru mēs bijām uzņēmušies kopā. Viņš aizgāja. Es paliku. Un turpināju maksāt.

Tajā pašā laikā es vadīju nelielu saldējuma veikalu, ko ļoti mīlēju. Tad 2012. gadā mūsu reģionu skāra zemestrīce, kas iznīcināja visu, ko biju uzcēlusi. Man nācās slēgt veikalu, bet es atteicos atstāt parādus — es samaksāju visiem piegādātājiem, visus nodokļus, visas saistības. Lai to izdarītu, es ņēmu aizdevumus. Es biju rūpnīcas strādniece ar nelielu algu. Cita izeja nebija.

Desmit gadus es viena pati maksāju hipotekāro kredītu, kā arī divus aizdevumus, ko ņēmu, lai izdzīvotu un rīkotos pareizi pret visiem, kam biju parādā. Es nekad neesmu kavējusi maksājumus. Nevienu reizi.

Tagad mans bijušais partneris ir jāizslēdz no hipotēkas un īpašuma dokumentiem. Lai to izdarītu, banka prasa, lai es vispirms atmaksātu abus aizdevumus — aptuveni 50 000 eiro —, lai mans parādu un ienākumu attiecība ļautu hipotēku pārrakstīt tikai uz manu vārdu. Bez tā man draud pilnīga mājas zaudēšana.

Mans mērķis ir 50 000 eiro — minimālā summa, kas man nepieciešama, lai atmaksātu aizdevumus un beidzot pārrakstītu hipotēku uz manu vārdu. Ja man paveiksies un izdosies savākt 80 000 eiro, es varētu atmaksāt visu atlikušo hipotēku un reizi par visām reizēm aizvērt šo dzīves posmu, vairs neesot parādos.**

Pārdošana nav risinājums: māja ir vērta mazāk nekā tad, kad mēs to iegādājāmies, jaunu hipotekāro kredītu būtu grūtāk saņemt, un — godīgi sakot — es nevaru izīrēt dzīvokli kopā ar savu suni, kaķiem un trušiem. Viņi ir mana ģimene. Viņi ir iemesls, kāpēc es turpināju cīnīties.

Es nelūdzu labdarību. Es lūdzu iespēju beidzot aizvērt nodaļu, kas būtu bijusi jāaizver jau pirms gadiem, un paturēt māju, par kuru es nekad neesmu pārstājusi cīnīties.

Jebkurš ziedojums, lai cik mazs tas arī būtu, man palīdz pietuvoties mērķim. Ja nevarat ziedot, šīs lapas dalīšana neko nemaksā, bet nozīmē ļoti daudz.

Paldies no visas sirds. Mary