Ģimenei – Hakim Sharitah, bāreņa meitene no Ugandas
Ģimenei – Hakim Sharitah, bāreņa meitene no Ugandas
Oriģinālais Franču teksts tulkots Latviešu
Oriģinālais Franču teksts tulkots Latviešu
Apraksts
Mani sauc Veronika, un man ir 18 gadi. Mani vecāki gāja bojā, dodoties uz savu vecāku bēres. Šis skumjās iemērktais, bet svarīgais ceļojums bija paredzēts, lai atvadītos no ģimenes un godinātu savus tuviniekus. Tā vietā notika traģēdija, un es pēkšņi zaudēju abus. Vienā dienā es zaudēju savus vecākus un nākotni, ko biju iedomājusies. Es paliku viena ar saviem septiņiem mazajiem brāļiem un māsām, par kuriem man bija jārūpējas. Mēs visi bijām izmisuši un apjucis, mēģinot saprast, kā tik daudz lietu varēja tik brutāli tikt mums atņemts. Kopš tā laika dzīve ir ārkārtīgi grūta. Ir dienas, kad sāpes un atbildība ir nomācošas un man rodas vēlme padoties. Ir arī dienas, kad mums nav pietiekami daudz ēdiena un es jūtos bezspēcīga, redzot, kā mani brāļi un māsas cieš no bada. Neskatoties uz visu šo sāpi, es turpinu cīnīties viņu dēļ. Es ļoti mīlu savus brāļus un māsas, bet nevaru visu uzņemties viena pati. Es lūdzu jūsu dāsnumu, lai mēs varētu pārvarēt šo pārbaudījumu un atjaunot savu dzīvi ar cieņu un cerību.
