Mani sauc Ainārs, man tikko apritēja 55 gadi, un es dzīvoju Latvijā. Kāpēc es lūdzu cilvēku palīdzību? Jau vairākus gadus es cīnos ar stiprām muguras un labā pleca sāpēm, kas ierobežo manu kustīgumu un fizisko spēku. Esmu apmeklējis ārstus, saņēmis injekcijas un lietojis medikamentus, taču tie palīdz tikai uz īsu brīdi. Datortomogrāfija apstiprināja, ka man ir deformējoša spondiloze, artroze un vēl kaut kas, ko es nevaru izlasīt vai saprast, jo tas ir rakstīts medicīniskos terminos.

Kas attiecas uz manu plecu, man ir impingementa sindroms, kas stipri ierobežo kustību diapazonu un spēku manā labajā rokā. Ārstu komisija vienbalsīgi secināja, ka, ja es vēlos dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, vienīgais risinājums ir gan mugurkaula, gan pleca operācija.

Es dzīvoju laukos un strādāju lauksaimniecībā, kas ir fiziski smags darbs. Es strādāju fizisku darbu un darbojos arī ar traktoriem. Nav nevienas dienas, kad neizjustu stipras sāpes, dažkārt, kad beidzas medikamenti, sāpju dēļ naktīs nevaru gulēt. Mana veselības stāvokļa dēļ manas darba spējas ir ierobežotas, tāpēc daru tikai to, ko spēju paveikt. Man arī nav darba katru dienu. Tāpēc pirmo reizi mūžā es lūdzu cilvēkus ziedot.

Man ir nepieciešami līdzekļi, lai veiktu atjauninātus medicīniskos izmeklējumus, jo kopš man pirmo reizi tika uzstādīta diagnoze ir pagājuši vairāki gadi. Pēc tam, protams, man būs nepieciešama operācija un pēcoperācijas rehabilitācija, tostarp daudzkārtēji fizioterapeitu apmeklējumi. Viens fizioterapeits man teica, ka pēc pleca locītavas operācijas es, iespējams, nevarēšu pilnvērtīgi strādāt 8 līdz 10 mēnešus, jo tā ir ļoti sarežģīta procedūra. Man nav detalizētas informācijas par muguras operāciju, bet var iedomāties, cik nopietna tā ir.

Es varētu pastāstīt vēl daudz ko, bet, manuprāt, ir skaidrs, ka šī nav viegla situācija. Es ceru, ka no medicīnas iestādes saņemšu abu skarto vietu skenēšanas attēlus. Taču, manuprāt, līdz publikācijai vēl tāls ceļš ejams. Ja vēl kaut ko vēlaties uzzināt, nekautrējieties jautāt, es labprāt atbildēšu.