Mani sauc Ainārs, man tikko apritēja 55 gadi. Kāpēc es lūdzu cilvēku palīdzību? Jau vairākus gadus es cīnos ar stiprām sāpēm mugurā un labajā plecā, kas ierobežo manu kustīgumu un fizisko spēku. Esmu apmeklējis ārstus, saņēmis injekcijas un lietojis zāles, bet tās palīdz tikai uz īsu laiku. Datortomogrāfija apstiprināja, ka man ir deformējoša spondilozes, artrozes un vēl kaut kas, ko es nevaru izlasīt vai saprast, jo tas ir rakstīts medicīniskos terminos.

Attiecībā uz plecu man ir impingement sindroms, kas smagi ierobežo manas labās rokas kustību amplitūdu un spēku. To man apstiprināja pēc vizītes magnētiskās rezonanses izmeklēšanas nodaļā. Ārstu komisija vienbalsīgi secināja, ka, ja es vēlos dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, vienīgais risinājums ir operācija gan mugurai, gan plecam.

Es dzīvoju laukos un strādāju lauksaimniecībā, kas ir fiziski smags darbs. Es veicu fizisku darbu un arī vadu traktorus. Nav nevienas dienas, kad es nejustu intensīvas sāpes; dažreiz, kad man beidzas zāles, es naktī nevaru gulēt sāpju dēļ. Savas veselības stāvokļa dēļ mana darba spēja ir ierobežota, tāpēc es daru tikai to, ko varu. Man arī nav darba katru dienu. Tāpēc pirmo reizi dzīvē es lūdzu cilvēkiem ziedot.

Man ir nepieciešami līdzekļi atkārtotām medicīniskām pārbaudēm, jo ir pagājuši vairāki gadi kopš man pirmo reizi tika noteikta diagnoze. Tad, protams, man būs nepieciešama operācija un pēcoperācijas rehabilitācija, ieskaitot daudzas vizītes pie fizioterapeitiem. Viens fizioterapeits man teica, ka pēc pleca operācijas es, iespējams, 8–10 mēnešus nevarēšu strādāt pilnu slodzi, jo tā ir ļoti sarežģīta procedūra. Man nav sīkākas informācijas par muguras operāciju, bet var iedomāties, cik nopietna tā ir.

Es varētu stāstīt vēl daudz ko, bet, manuprāt, ir skaidrs, ka šī nav viegla situācija.