Labdien,

es tagad mēģinu darīt visu iespējamo, rīkojot ziedojumu vākšanas akciju!

Es mīlu savu vecmāmiņu un vectēvu – viņi ir vienīgie, kas man vēl ir palikuši no tēva ģimenes.

Mans tētis (viņu dēls) 39 gadu vecumā nomira no vēža – tas bija grūts laiks. Mana tēva bēres laikā mans vectēvs piedzīvoja insultu, un kopš tā laika viņš sēž ratiņkrēslā un ir atkarīgs no citu palīdzības. Visa viņa ķermeņa labā puse ir paralizēta. Jau gadiem es arī cenšos darīt visu, kas manā spēkā, jo īpaši finansiāli. Tomēr man pašai ir trīs bērni, un, nu, viņi arī izmaksā diezgan daudz;)

Īsumā sakot, es vairs nevaru tikt galā viena pati; protams, viņi saņem palīdzību arī finansiāli, bet tā nav nekāda pasaule. Es vienkārši gribētu savākt nedaudz naudas abiem, lai varētu atvieglot viņu ikdienu, pārbūvējot guļamistabu. Viņi ir precējušies jau 62 gadus. Veselības apdrošināšana, protams, ir nodrošinājusi gultu, bet tikai vienvietīgu, taču abi ir nešķirami un vēlētos atkal gulēt vienā gultā. Tas ir pāris, kas ēšanas laikā joprojām turas aiz rokas un skūpstās, un, kad viņi kopā skatās televīziju, viņš vienmēr tur viņas roku. Vannas istabā manai vecmāmiņai ir grūti, ja viņa vēlas viņu nomazgāt. Un jā, kāds nāk palīdzēt, bet tikai trīs reizes nedēļā; viņa vēlas par viņu rūpēties pati, cik vien iespējams. Tāpēc es gribētu izmest vannu un ierīkot dušas kabīni. Es esmu ļoti lepna par to, kā viņa par viņu rūpējas, tāpēc meklēju palīdzību, lai abi varētu pavadīt savu dzīvi kopā līdz pat pēdējam brīdim un lai viņiem būtu nedaudz vieglāk.

Esmu pateicīga par katru centu 🥹