Kādreiz dzīvoja mazs zēns, kurš katru vakaru devās gulēt ar to pašu jautājumu:

„Vai rīt būs labāk?”

Viņam nebija lielu sapņu. Viņš negribēja kļūt slavens, negribēja kļūt bagāts. Viņš vienkārši vēlējās siltu vakariņu, drošu vietu, kur gulēt, un kādu, kas viņam teiktu: „Viss būs labi.”

Bet to neviens neteica.

Taču kādu dienu kaut kas notika. Ne brīnums. Ne liela pagrieziena punkts. Tikai neliels lēmums – kāds nolēma palīdzēt.

Viens cilvēks. Tad vēl viens.

Un lēnām, ļoti lēnām zēna pasaule sāka mainīties.

Sākumā viņš saņēma tikai siltu maltīti. Tad mēteli. Vēlāk vietu, kur mācīties. Un kādu dienu kāds patiešām viņam teica:

„Tu neesi viens.”

Gadiem vēlāk vairs nebija viņš, kas jautāja: „Vai rīt būs labāk?”

Bet viņš teica citiem:

„Es palīdzēšu, lai būtu labāk.”

Šis stāsts nav par vienu bērnu.

Šis stāsts ir par mums.

Jo katru reizi, kad mēs veltām kādam laiku, uzmanību un atbalstu, viņa „rītdiena” mainās.

Un varbūt tev tas ir tikai lēmums.

Bet kādam citam... tas ir viss pasaule. Šis stāsts nav par vienu bērnu.

Šis stāsts ir par mums.

Jo katru reizi, kad mēs kādam veltām laiku, uzmanību un atbalstu, mainās viņa „rītdiena”.

Un varbūt tev tas ir tikai lēmums.

Bet kādam citam... tas ir viss pasaule.

Lūdzu, palīdzi, ja vari, pat ja tas ir tikai ar vienu dalīšanos.

Mēs tev esam pateicīgi.