Mani sauc Marta, un es esmu sieviete, kas nebaidās no izaicinājumiem. Es vadu savu uzņēmumu, viena audzinu trīs bērnus un katru dienu ar visu savu spēku cenšos tikt galā ar dzīvi. Es lepojos ar to, cik daudz esmu jau paveikusi – un ticu, ka man vēl daudz kas ir priekšā.

Bet šodien lūdzu kaut ko, kas man ir ļoti grūti – palīdzību. Jo, lai gan manī ir daudz spēka, šis parāds, ko esmu uzkrājusi jau sen, sācis mani nomākt vairāk, nekā esmu spējīga pati izturēt.

Mani parādi nav radušies vieglprātības dēļ – tie ir grūtu dzīves brīžu, vienatnīgu lēmumu un atbildības, no kuras nevarēja atbrīvoties, sekas. Jau ilgu laiku es mēģinu labot šo situāciju – strādāju, attīstu biznesu, cīnos katru dienu. Bet ir brīži, kad jāatzīst: viena pati vairs netieku galā.

Tāpēc – ar pazemību, bet arī cerību – lūdzu palīdzību.

Es vācu līdzekļus, lai atmaksātu parādus, kas mani velk uz leju un neļauj iet tālāk. Finanšu palīdzība man ir pirmām kārtām iespēja atelpot un sākt no jauna, nevis tikai „iztīrīt kontu”.

Man ir plāns un sapnis – kad es šo posmu noslēgšu, es varēšu pārcelties kopā ar bērniem uz savu dzimto pilsētu un dzīvot tuvāk manai māsai un viņas ģimenei. Man tas ir ne tikai atgriešanās „mājās”, bet arī drošas vietas radīšana maniem bērniem, kurā valda siltums un atbalsts.

Ja jūti, ka vēlies palīdzēt – es būšu no sirds pateicīga.

Katrs zlotis, katrs dalījums man ir zīme, ka es šajā situācijā neesmu viena.

Ar pateicību un ticību cilvēkiem –

Marta