Reiz kādā mazā ciematiņā, kas ieskauts kalnos, dzīvoja jauns sapņotāju pāris Anna un Marko (fantāzijas vārdi). Viņi vienmēr bija vēlējušies izveidot īpašu vietu, paradīzes stūrīti, kur cilvēki varētu aizbēgt no pasaules burzmas un steigas un rast mieru. Viņi iztēlojās mājīgu naktsmītni un brokastis zaļumu ieskautā vietā ar baseinu, kurā atspoguļotos skaidras debesis un saules siltums. Vietu, kur ikviena detaļa sniegtu mieru un piederības sajūtu.

Viņu sapnis bija skaidrs: viņi vēlējās iegādāties perfektu zemes gabalu, kas atrastos kalnā ar elpu aizraujošu skatu, un uzcelt savu pansiju - patvēruma vietu ikvienam, kas vēlas aizbēgt no ikdienas un ļauties atpūtas mirkļiem. Taču tas nebija tikai vienkāršs bizness. Anna un Marko vēlējās iesaistīt cilvēkus, kurus tāpat kā viņus vieno mīlestība pret dabu un vēlme radīt kaut ko autentisku.

Tā radās ideja par kopīgu projektu. "Mēs to nevaram izdarīt vieni," kādu dienu teica Anna, vērojot saulrietu virs kalna, ko viņi cerēja saukt par savām mājām. "Bet ko tad, ja būtu vēl citi sapņotāji, kas tāpat kā mēs gribētu ticēt mūsu sapnim?"

Marko ar smaidu paskatījās uz viņu, un ideja ieguva formu: viņi lūgs palīdzību tiem, kuri tāpat kā viņi vēlas būt daļa no kaut kā īpaša. Viņu priekšlikums bija unikāls. Ikviens, kurš nolemtu atbalstīt šo projektu, būtu ne tikai ziedotājs, bet arī īsts varonis.

Katram cilvēkam, kurš būtu ziedojis B&B, tiktu piešķirta īpaša vieta projekta centrā. Ziedotāji būtu nevis vienkārši klienti, bet gan ekskluzīvas kopienas locekļi, cilvēki, kuri ar atlaidēm un īpašiem piedāvājumiem baudītu B&B visu mūžu. Katru reizi, kad viņi pārkāptu B&B slieksni, viņi tiktu uzņemti kā draugi, kā Annas un Marko ģimenes locekļi, un tikai viņiem tiktu piedāvātas unikālas procedūras. Katru gadu viņiem būtu pieejamas arī bezmaksas uzturēšanās kā pateicības zīme par ticību kopīgajam sapnim.

Zeme jau bija gatava, gaidot, kad to iegādāsies, un viesnīcas ar baseinu plāns jau bija izstrādāts līdz pēdējam sīkumam. Taču, lai to īstenotu, viņiem vajadzēja savākt līdzekļus. Sapnis bija liels, bet ar to cilvēku palīdzību, kuri ticēja, ka ir svarīgi uzbūvēt kaut ko unikālu, tas varēja kļūt par realitāti.

"Katrs cilvēks, kurš piedalās, ne tikai palīdz mums uzcelt šo vietu," Anna skaidroja savās vēstulēs un vēstījumos, "bet arī kļūst par daļu no stāsta, kas būs paliekošs. Katru rītu, kad šeit pamosties, tu sajutīsi, ka arī tu esi devis savu ieguldījumu šī laimes stūrīša izveidē."

Tāpēc Anna un Marko ar cerību un apņēmības pilnu sirdi sāka līdzekļu vākšanas kampaņu. Katrs mazais ieguldījums bija solis ceļā uz šo sapni, katrs ziedojums bija ķieģelītis, no kura uzcelt viņu patversmi kalnos. Un viņi zināja, ka kopā ar saviem atbalstītājiem viņi radīs kaut ko brīnišķīgu, vietu, kas piederēs ne tikai viņiem, bet arī visiem tiem, kuri ticēs kopīgu sapņu burvībai.