AŽURIRANJE 29.09.

• Latvijska verzija pod ⤴️



Danas želim podijeliti kako je prošao moj posjet liječniku i što se događa s mojim liječenjem.

Vraćajući se na priču o mojim koljenima – nije završilo s prvim put. Već sljedeće noći, nakon mog posjeta bolnici, ista stvar se ponovila. Usred noći koljena su me počela toliko boljeti da nisam mogla podnijeti. Ponovno sam nazvala hitnu pomoć, ali su mi savjetovali da ostanem kod kuće, uzmem neke lijekove protiv bolova i pričekam hoće li proći.

To sam i učinio. Sjedio sam na kauču s djevojkom, plakao i pokušavao podnijeti bol više od sat vremena. Napokon sam uzeo neke lijekove za smirenje i uspio zaspati. Spavao sam 9-10 sati, a sljedeći dan bol u koljenu je nestala - ti probadajući bolovi su nestali.

Danas, u ponedjeljak, otišao sam u bolnicu Gaiļezers da vidim svog onkologa i saznam što dalje.

I evo čudnog dijela: rezultati CT-a mojih pluća i abdomena još uvijek nisu bili dostupni. Liječnik mi je predložio da nazovem kliniku gdje je CT napravljen kako bi provjerio što se događa.

Tako sam i učinio. Na putu kući nazvao sam ih i priznali su da su jednostavno "zaboravili" priložiti moje rezultate i dodati opis. Nevjerojatno... kakva razina rada ovdje u Latviji.

Moja liječnica mi je objasnila da su mi trenutno krvni nalazi jako loši. Rekla je: „Vaše tijelo je poput kutije šibica - izuzetno krhko.“ To znači da moramo sve pauzirati barem tjedan dana. Zasad nema liječenja - samo odmor, oporavak i malo jačanje.

Propisala mi je antibiotike i poslala me kući. Sad moram čekati još tjedan dana prije nego što saznamo što je sljedeće.

Pitao sam hoće li biti još kemoterapije. Liječnik je rekao da sve ovisi o konačnom CT nalazu. Ako bude potrebno, kemoterapija će se nastaviti. Ako ne, onda ćemo prijeći na potpuno PET snimanje kako bismo vidjeli pravu sliku - je li kemoterapija pomogla ili ne. Poboljšavaju li se stvari ili ne.

To je moja trenutna situacija.

Puno hvala svima koji me podržavaju, doniraju ili jednostavno ostaju uz mene. 🙏

Ako se išta promijeni, obavezno ću vas obavijestiti. ❤️

-------------------

Šodien gribu pastāstīt, kā man gāja pie ārsta, kur devos saistībā ar vēzi.

Atgriežoties pie stāsta par ceļgaliem – tas nebeidzās ar to pirmo reizi. Jo nākamajā naktī, pēc vizītes slimnīcā, viss atkārtojās. Naktī ceļi sāka nežēlīgi sāpēt, tā, ka nevarēju izturēt. Zvanīju vēlreiz ātrajai palīdzībai, bet viņi ieteica palikt mājās, iedzert pretsāpju zāles un vienkārši pagaidīt, varbūt pāries.

Tā arī darīju. Kopā ar draudzeni sēdēju uz dīvāna, raudāju un centos izturēt sāpes. Beigās iedzēru nomierinošās zāles un aizgāju gulēt. Nogulēju kādas 9–10 stundas, un nākamajā dienā ceļgali vairs nesāpēja – tās durstošās sāpes pazuda.

Šodien, pirmdien, devos uz Gaiļezera slimnīcu pie sava onkologa, lai saprastu, kāds ir mans stāvoklis un kas notiek tālāk.

Un te sākās interesantais: datortomogrāfijas rezultāti par plaušām un vēdera zona joprojām nebija pieejami. Ārste ieteica pašam piezvanīt uz vietu, kur tika veikts izmeklējums, un pārbaudīt, vai viss ir kārtībā.

Tā arī darīju. Zvanīju, un izrādījās, ka viņi vienkārši bija “aizmirsuši” pievienot manu aprakstu pie rezultātiem. Nu, superīgs līmenis, kā Latvijā strādā – tiešām...

Ārste man paskaidroja, ka pašlaik analīzes ir ļoti sliktas. Viņa teica: “Tavs ķermenis ir kā sarkociņu kastīte – viss ir ievainojams.” Tas nozīmē, ka nākamajai nedēļai ārstēšanu atliekam – ir jāatpūšas, jāārstējas un jāsaved ķermenis kārtībā.

Izrakstīja antibiotikas un nosūtīja mājās. Tagad vēl vismaz nedēļu jāgaida, lai saprastu, kā turpināt tālāk.

Es prasīju, vai būs vēl ķīmijterapijas. Ārste atbildēja, ka to noteiks tikai pēc datortomogrāfijas gala rezultātiem. Ja būs vajadzīgs, tad turpinās ķīmiju, bet ja nē – tad taisīs lielo PET skenēšanu, kas paradīs, kāds ir īstais rezultāts. Vai ķīmijterapija palīdzēja, vai arī nē. Vai viss iet uz labo pusi, vai diemžēl tomēr ne.

Tāds ir mans stāvoklis šobrīd.

Paldies visiem par atbalstu, par ziedojumiem un par to, ka esat līdzās. 🙏

Ja būs kas jauns – noteikti jūs apdeitošu. ❤️