Sveiki, mani sauc Klaudija. Man ir 24 gadi, un es sirgstu ar epilepsiju.

Es un mana mamma dzīvojam vienas. Mans tēvs bija alkoholiķis, un gadiem ilgi viņš pret mums izmantoja vardarbību - psiholoģisku, fizisku un ekonomisku. Beigu beigās viņš mūs izmeta no mājas. Mēs palikām bez nekā - bez jumta virs galvas, bez atbalsta, bez naudas.

Pateicoties manas mammas milzīgajam spēkam un apņēmībai, mums izdevās sākt visu no jauna. Mamma atrada darbu un darīja visu, lai es justos droši. Mums beidzot ir miers, klusums un vismaz neliela stabilitāte.

Taču realitāte ir smaga. Mana slimība prasa nepārtrauktu ārstēšanos un regulārus ārstu apmeklējumus. Medikamenti ir dārgi, un tad ir ikdienas izdevumi, rēķini, īre, pārtika. Mamma strādā pilnu slodzi, bet ar vienu algu nepietiek. Es pagaidām nevaru strādāt - man ir biežas lēkmes, dažkārt pat vairākas reizes nedēļā, un man ilgi jāgaida, kamēr no tām atveseļojos.

Es neprasu daudz - katrs, pat vismazākais maksājums, palīdzēs mums izdzīvot vēl vienu mēnesi bez bailēm, ka nevarēsim samaksāt par medikamentiem vai mums atslēgs elektrību. Es sapņoju par to, ka kādu dienu varēsim atgūt veselību un neatkarību, palīdzēt mammai un atdot viņai vismaz mazliet no tā, ko viņa deva man.

Jau iepriekš paldies ikvienam cilvēkam, kurš nolemj mūs atbalstīt.

Mums tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Klaudia💗