Mani sauc Alekss. Pēdējos divus gadus es dzīvoju kopā ar 16 četrkājainiem draugiem — suņiem un kaķiem, kurus neviens cits nevēlējās.

Daži bija cietuši autoavārijās un palikuši ar salauztām kājām, daži bija izmesti no braucošām automašīnām kā atkritumi.

Pirmais, ko es izglābu, bija mazs sunītis, kuru es atradu drebam sniegā, piesietu ar virvi. Tajā dienā es sev apsolīju: ja es varu izglābt vienu, es mēģināšu izglābt vēl vienu.

Tā sākās mana mazā patversme.

Tagad no manis ir atkarīgas 16 dzīvības.

Katra rīta sākums ir barošana, tīrīšana un zāļu došana. Katrs vakars beidzas ar to pašu jautājumu — vai rīt būs pietiekami daudz barības, vai man būs jāizvēlas starp sauso barību un antibiotikām?

Es neprasu daudz. Pat neliels ziedojums — viens vai divi dolāri — pārvēršas par barību, siltumu un vēl vienu dzīves dienu.

Es vienkārši nevēlos atkal redzēt tās acis, kas man jautā: “Vai mēs kaut ko izdarījām nepareizi? Vai tu mūs arī pametīsi?”

Ja jūs lasāt šo tekstu, tas nozīmē, ka jums nav vienalga.

Dažreiz brīnums ir vienkārši neliels laipnības žests — ziedojums vai pat vienkārši dalīšanās.

Ļaujiet šīm 16 dvēselēm zināt, ka viņiem joprojām ir kāds, kam viņi rūp.

Un varbūt... tas kāds esat jūs. 💔